Malas ir lūgšanu krelles, kuras izmanto skaitot lūgšanas vai skandinot mantras. Tās tikušas lietotas jau tūkstošiem gadu Tibetas, Indijas, Ķīnas un Japānas budismā un hinduismā.

Pilna mala sastāv no 108 skaitāmajām bumbiņām un vienas noslēguma bumbiņas, kuru sauc par "guru" bumbiņu, mātes/tēva vai Budas bumbiņu.

Malas sastopamas no visdažādākajiem materiāliem - pusdārgakmeņiem, zelta, sudraba, lotusa sēklām, rurakšas koka sēklām u.t.t. Katrai malai ir arī sava enerģija, kas palīdz nonākt pie vēlamā rezultāta - konkrētas veselības problēmas dziedēšanas, attiecību uzlabošanas, labklājības vairošanas u.tml.

Vispopulārāka mala hinduismā ir rudrakša mala, kuru ikdienā var nēsāt arī kā kaklarotu, tādejādi sevi aizsargājot un dziedinot.
    Rudrakšas nosaukums veidots no diviem vārdiem, RUDRA - Dieva Šivas vārds un AKSHA - kas nozīmē asara. Leģenda vēsta, ka pamostoties no ilgstošas meditācijas Šiva pavēries uz pasauli un viņam noritējusi asara, kas kristalizējusies sēklā, no kuras izaudzis pirmais rudrakšas koks. Rudrakša mala tiek uzskatīta par pašu efektīvāko un universālāko no visām lūgšanu krellēm. Tai nav negatīvu ietekmju. Katram tās valkātājam tā atnes svētību un pasargā no nelaimēm.

Malu lietošana:

• Malas jāskaita ar labo roku
  
• Rādītājpirkstam un mazajam pirkstiņam nevajadzētu pieskarties malai, to skaitot
  
• Bumbiņas pārvieto ar vidējo pirkstu un īkšķi
  
• Uz noslēdzosho 109 bumbiņu mantru neskaita
  
• Mantra jāskaita 108 reizes, sākot ar pirmo bumbiņu blakus noslēdzošajai un beidzot ar pēdējo.
  
• Ja ir vajadzība vai vēlēšanās skaitīt visu apli vairākkārt, tad tā jāpagriež un jāsāk nākamais aplis ar pēdējo skaitīto bumbīņu, it kā atpakaļu. Tādejādi mala tiek it kā iešūpināta.